LIELIE kopā!

Manuprāt, šī ir ļoti draudzīga bilde.. :)

(pic via diena.lv)

Domāju, ka šī bilde ļoti labi parāda Francijas, Vācijas un Krievijas draudzīgās savstarpējās attiečibas!

Diskriminācija Eiropā

Salīdzinot ar 2008.gadu, šogad % pieaudzis to eiropiešu skaits, kas diskrimināciju attiecina uz vecumu (+16%), kas, manuprāt, nav nemaz tik mazs pieaugums. Pieaudzis ir arī to eiropiešu skaits, kas diskrimināciju attiecina uz nespēju un dzimumu.


Tomēr, atbildot uz jautājumu, vai medijos izjūt diskrimināciju pret nespēju, etnisko izcelšanos, reliģisko piederību, vecumu, seksuālo orientāciju un dzimumu, rezultāti rāda, ka tikai 48% uzskata, ka medijos nesaskarās ar diskrimināciju pret nespēju. Citu ainu rāda tas, cik cilvēki izjūt diskrimināciju presē. T.i., 55% izjūt etnisko diskrimināciju; 52% - reliģisko; 59%- vecumu; 56%- seksuālo orientācijas; un 66% izjūt dzimuma diskrimināciju.

Skatoties nacionālā līmenī, konkrētāk Latvijas līmenī, tad Latvijā diskrimināciju pret nespēju medijos NEizjūt 36%; etnisko diskrimināciju NEizjūt 41%; reliģisko diskrimināciju NEizjūt 42%; vecuma diskrimināciju NE izjūt 36%; seksuālo orientācijas diskrimināciju NEizjūt 32%; un dzimuma diskrimināciju NEizjūt 35%. Latvijā visi šie rādītāji ir augstāki par ES-27 vidējo rādītāju (izņemot diskrimināciju pret nespēju). Tas liek, domāt, ka Latvijā tomēr ir ļoti augsta diskriminācija pakāpe.

ES diskrimināciju izjutuši 16%, bet Latvijā- 15%. Visaugstāko diskrimināciju ES izjūt Maķedonija (25%), konkrētāk, pret pret etnisko izcelšanos un vecumu.
Dati rāda, ka tie cilvēki, kas izjutuši diskrimināciju pēdējo gadu laikā, to izjutuši tieši saistībā ar savu vecumu. Tam seko dzimums. Dati rāda arī to, ka salīdzinot ar iepriekšējo gadu diskriminācija attiecībā pret konkrētām grupām neko daudz nav mainījusies.

Tomēr vairums eiropieši ir saskārušie ar etnisko (12%),vecuma(8%), seksuālās orientācijas(6%) un nespējas(6%) diskrimināciju, kas krasi atšķiras no personīgās pieredzes.


Raksts sagatavots pēc Eurobarometer 317- Discrimination in Europe

Laiks mūs negaida

Novembris jūtami ātri tuvojas mēneša vidum. Tāda sajūta, ka nekas īsti vēl nav izdarīts, bet tai pašā laikā TIK daudz vēl jādara.
Lai gan ir pagājusi Novembra pirmā nedēļa liekas, ka notikumi šajā laikā ir bijuši ievērojami daudz. Nevar nemaz pateikt, kurš ir bijis ievērojamāks, Sniegs, kas nu jau lēnam pārvēršas pelēkā pļurā, vai arī intensīvais menedžmenta kurss, kas man pamatīgi gan morāli, gan fiziski iznīcināja.
Katrs no šiem pagājušās nedēļas priekam ir devis kādu atgādinājumu par sevi. Sniegs, protams, superīgās sajūtas un ilgas pēc baltās ziemas un priekiem uz kalna, bet Menedžmeta spēle medāļu :) , kas atgādinās par izcīnīto uzvaru, veiksmīgi izveidojot un vadot uzņēmumu krīzes apstākoļos,.. :) 3.vieta arī ir uzvara.. :)

Visam tam pa vidū vai precīzāk pēc šīs nedēļas notika arī pirmais kora koncerts jaunā korī.. :) Koris vispār man sniedz nepiepildītās miera, harmoniskās sajūtas, tāpēc dalība tajā man nozīmē tik daudz. :)

Kas gaidāms novembra "otrajā pusē" (man vnk liekas, ka novembris jau ir pusē)??
Droši vien intensīva mācīšanās, jo TIK daudz man vēl ir jāizdara pirms kāpu lidmašīnā un lidoju prom.. :) Jā! Īsi un kodolīgi :)

Erasmus labās ziņas

JĀāā... šodien beidzot sagaidīju final akceptu no augstskolas, kur došos studēt ziemas semestrī. Esmu tik priecīga. Šodien tieši vēl iedomājos par to, ka viņi man nav atsūtījuši nevienu akceptu, kas apstiprinātu, ka TIEŠĀM kaut kur dodos!
Ā.. laikam neesmu painformējusi, bet mana izvēle, kur doties Erasmusā, ir kritusi tieši uz Zviedriju, precīzāk, Växjö. :)

PC jūtamā nepieciešamība

Šodien izjuto to, cik ļoti esam atkarīgi no tehnoloģijām, uzsvaru liekot uz PC. Un man tas nepatīk.
Stāsts sekojošs. Pirms kāda mēneša koju biedrs man pārinstalēja Windows Vistu, jo manā PC bija ieperinājušās šādas tāds kļūmītes. VisS jau būtu labi, ja šorīt Windows nepieprasītu legālo kodu (Upss!). Vārdsakot, koda nav; pie PC klāt netieku.
Tad nāca sāpīgā atklāsme! Ja nu visi mani pēdējo triju studiju gadu krāto un rakstīto materiālu ir kaput?! Un es taču biju tik uzcītīga, ka sāku jau rakstīt darbus uz nākošo mēnesi. Hm.?!
Tajā brīdi sajutos vnk drausmīgi. Pirmkārt, sapartu, ka vienā brīdī var pazust visi mani darbi, otrkārt, nebiju parūpējusies par to, lai kaut viens mans darbs atrastos arī flashā, meilā vai kkur tml.
Patiesībā pat pietrūka mirklis līdz iestātos panika! Tagad, protams, esmu mierīga un mani doc ir izglābti (yeah!) :) Biju attaicināju pat IT speciālistu.

Ar šo gribēju pateikt, ka, lai arī kā negribētu atzīt, mēs esam ļoti atkarīgi no informācijas tehmnoloģijām, un brīžam tā nepieejamību izjūtam diezgan skarbi (Lai neteiktu maigāk!).