Salīdzinot ar 2008.gadu, šogad % pieaudzis to eiropiešu skaits, kas diskrimināciju attiecina uz vecumu (+16%), kas, manuprāt, nav nemaz tik mazs pieaugums. Pieaudzis ir arī to eiropiešu skaits, kas diskrimināciju attiecina uz nespēju un dzimumu.

Tomēr, atbildot uz jautājumu, vai medijos izjūt diskrimināciju pret nespēju, etnisko izcelšanos, reliģisko piederību, vecumu, seksuālo orientāciju un dzimumu, rezultāti rāda, ka tikai 48% uzskata, ka medijos nesaskarās ar diskrimināciju pret nespēju. Citu ainu rāda tas, cik cilvēki izjūt diskrimināciju presē. T.i., 55% izjūt etnisko diskrimināciju; 52% - reliģisko; 59%- vecumu; 56%- seksuālo orientācijas; un 66% izjūt dzimuma diskrimināciju.

Skatoties nacionālā līmenī, konkrētāk Latvijas līmenī, tad Latvijā diskrimināciju pret nespēju medijos NEizjūt 36%; etnisko diskrimināciju NEizjūt 41%; reliģisko diskrimināciju NEizjūt 42%; vecuma diskrimināciju NE izjūt 36%; seksuālo orientācijas diskrimināciju NEizjūt 32%; un dzimuma diskrimināciju NEizjūt 35%. Latvijā visi šie rādītāji ir augstāki par ES-27 vidējo rādītāju (izņemot diskrimināciju pret nespēju). Tas liek, domāt, ka Latvijā tomēr ir ļoti augsta diskriminācija pakāpe.
ES diskrimināciju izjutuši 16%, bet Latvijā- 15%. Visaugstāko diskrimināciju ES izjūt Maķedonija (25%), konkrētāk, pret pret etnisko izcelšanos un vecumu.
Dati rāda, ka tie cilvēki, kas izjutuši diskrimināciju pēdējo gadu laikā, to izjutuši tieši saistībā ar savu vecumu. Tam seko dzimums. Dati rāda arī to, ka salīdzinot ar iepriekšējo gadu diskriminācija attiecībā pret konkrētām grupām neko daudz nav mainījusies.

Tomēr vairums eiropieši ir saskārušie ar etnisko (12%),vecuma(8%), seksuālās orientācijas(6%) un nespējas(6%) diskrimināciju, kas krasi atšķiras no personīgās pieredzes.

Raksts sagatavots pēc Eurobarometer 317- Discrimination in Europe